Egļuciemā atrodas Baznīckalns – teikām un leģendām visvairāk apvītā bijušā Babītes novada vieta. Tomēr līdz šim nav izdevies noskaidrot nedz nosaukuma izcelsmi, nedz teiksmu par senču svētvietu patiesumu. Kādreiz tagadējā ciema pakājē skalojusies upe – Lieknas purva jeb Lielupes senās gultnes malā. Ir skaidrs, ka Egļuciems ir izveidojies pie liela un sena satiksmes mezgla – blakus bija pārceltuve pār Lielupi, bet ciems izaudzis ap Salas muižai piederošo Lieknas (vai Liekņa) krogu, kas atradies Rīgas – Kurzemes (Tukuma, Babates, Prūsijas) ceļa malā. Krogs tur atradies vismaz 200 gadus. Buļļu plosta pārceltuve pār Lielupi tika ļoti stingri uzraudzīta un tās monopols sargāts, tāpēc krogam un tā apkārtnei bija labas attīstības iespējas, tomēr tas ļāva plaukt un zelt arī kontrabandai, jo tika uzraudzīta un ierobežota ne vien cilvēku, bet arī kravu pārcelšana, neļaujot izmantot citu, kā vien Buļļu plostu. 1877. gadā atklātā Rīgas – Tukuma dzelzceļa līnija mazināja zemes ceļa nozīmi un arī kroga pastāvēšanas jēgu.
- gadā krogu savās dienasgrāmatās piemin mākslinieks Jūliuss Dērings, kurš bijis apmeties Jūrmalā un devies izpētīt apkārtni. Ar krodzinieka ieteiktiem pavadoņiem – kalponi un kādu zēnu – Dērings devies pa priedēm noaugušu kāpu dienvidrietumu virzienā, kreisajā pusē paliekot ezeram, ko viņš raksturo kā “agrāko” – t.i., ezers tik stipri aizaudzis, ka no tāluma ūdens tajā nav manāms. Pie Āmu jeb Strēlnieku mājām mākslinieks uzkāpis pilskalnā, par kuru uzzinājis jau 1872. gadā, apmeklējot Salas muižu, lai uzstādītu baznīcā viņa gleznoto altārgleznu, kas no kroga atradies apmēram 2 verstis. Krogam bijis sarkanu kārniņu jumts, kas no pilskalna bijis labi redzams. Pirms atgriešanās Dērings uzkāpis arī Baznīckalnā, bet nonākot krogā, “spirdzinājās ar alu un nobaudīja dažas cieti vārītas olas; necepto speķi, ko pasniedza pie olām, varēja ieēst tikai nedaudz.”
Lieknas krogs, atrazdamies nozīmīgā satiksmes mezglā, bijis nozīmīgs punkts karadarbībā. 1812. gadā šeit bija izvirzīts lielāks Napoleona prūšu spēku postenis ar diviem virsniekiem, kas atspiests uz Salas muižu un sagūstīts (augusta – septembra operāciju laikā, vienlaicīgi ar kaujām otrus ezeram pie Annas muižas). Arī Neatkarības kara laikā (1919) pie Lieknas kroga notika nozīmīgas sadursmes, kurās piedalījās 9. Rēzeknes pulks.
- gadā Babītes poldera auglīgākajās augsnēs izveidota kokaudzētavu. Egļuciems šajā gadā iegūst to, ar ko simtiem Latvijas iedzīvotāju šī vieta saistās visvairāk – Noras Skunstiņas izloloto dekoratīvo stādu audzētavu, kas izaug par vienu no satura ziņā bagātākajām kokaudzētavām, ko pazīst un izmanto apstādījumu veidotāji visā Latvijā. 1999. gada septembrī esošo stādaudzētavas platību juridiski pārņem SIA „JLD” un uzsāk darba procesā iestrādāt mūsdienu tehnoloģijas. Kokaudzētavai „Bulduri” ir noslēgts līgums ar Valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Bulduru dārzkopības vidusskola” par praktisko apmācību jaunajiem dārzniekiem, kuri skolas programmā ir izvēlējušies specialitāti – stādu audzētājs.
Kad tika būvēta Rīgas – Jūrmalas šoseja, daļēji izmantota vecā ceļa trase un Lieknas dambis.
2021. gada sākumā Egļuciemā dzīvesvietu deklarējuši 65 iedzīvotāji.
Par godu Egļuciemam 2020. gada 19. septembrī akcijas “Katram Babītes novada ciemam savu #Laimeskoku!” laikā pie Piņķu ūdenskrātuves iestādīts pensilvānijas osis (lat. nos. – fraxinus pennsylvanica).
(Informācija sagatavota 2020. gada nogalē).