Šogad aprit 30 gadi kopš 1991.gada janvāra barikādēm. Tas bija nozīmīgu pārmaiņu laiks, mūsu tautas atmodas un dziesmotās revolūcijas laiks, kas bija iespējams tikai un vienīgi pateicoties cilvēku atsaucībai un vienotībai barikādēs. Ļaužu tūkstoši pulcējās ielās, cēla barikādes, dienu un nakti bija nomodā pie ugunskuriem, lai nosargātu savu tēvu zemi. Mūsu tauta apliecināja nelokāmu gribu nodibināt neatkarīgu valsti un atjaunot Latvijas Republikas neatkarību.
Šogad pandēmijas apstākļos barikāžu laiku atcerēsimies nedaudz citādāk kā citus gadus. Nepulcēsimies piemiņas ceremonijās pie Brīvības pieminekļa vai Barikāžu laikā kritušo piemiņas vietām. Nepulcēsimies arī kā katru gadu pie mārupieša Roberta Mūrnieka kapa vietas Mārupes kapos vai piemiņas vietā pie Vecmīlgrāvja tilta, bet aiziesim 16.janvārī, Roberta Mūrnieka piemiņas dienā, uz Mārupes kapiem pa vienam vai kopā ar savu ģimeni, noliksim ziedus, iedegsim svecītes un pieminēsim visus neatkarības cīņu laikā bojāgājušos un visus barikāžu laika varoņus, kas ar savām dzīvībām, drosmi un varonību aizstāvēja mūsu tautas tiesības uz brīvību.
Visas nedēļas garumā iedegsim vakaros svecīti logā, lai pieminētu laiku, kad mūsu tauta izgāja uz barikādēm, lai aizstāvētu savu taisnību un tiesības uz brīvību. Runāsim par mūsu tautas vēsturi ģimenēs, lai stāstītu saviem bērniem par tā laika notikumiem un varbūt kopā aplūkotu kādas tā laika fotogrāfijas no ģimenes foto albuma. Tā kā saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā ir liegtas iespējas apmeklēt arī muzejus, aicinām izmantot lielisku iespēju ielūkoties 1991.gada barikāžu muzeja ekspozīcijā, izstaigājot to virtuāli www.barikades.lv mājaslapā.
Doma laukums, nakts. Smaržo tēja.
Un tik tālu, tik tālu vēl rīts.
Pelni un karogi uzvijas vējā,
Dūmi un lūgšanas debesīs stīdz.
Te, zem janvāra debesīm aukstām,
Tauta brīvības uguni kur.
Un mans brālis siltajā plaukstā
Baltu puķi kā zobenu tur.
Dziesmu lūpās un Tēvzemi saujā
Dēli, tēvi un vectēvi stāj,
Gatavi savai pēdējai kaujai
Tēvu zemei un brīvībai.
Ceļas rokas un skatieni ceļas,
Un es arī ceļos tiem līdz.
Tikai dvēsele nometas ceļos-
Vārdos nepateikts atnācis rīts.
Aizturi elpu, ziemeli stīvais,
Dzīvs vēl kuršu un zemgaļu gods,
Dzīva vēl Vidzeme, Latgale dzīva,
"Dievs, svētī Latviju, svētī jel to!"
/Kristīne Dina Bitēna/