Mežāru ciems izveidojies uz rietumiem no Spilves pļavām pie senā Rīgas – Prūsijas ceļa, kura malā atradās Vīķu krogs – tas iezīmēja Rīgas robežu. Blakus krogam atradās Strupju mājas, kuras joprojām atrodas Babītes novada teritorijā, kamēr Vīķu kroga atrašanās vieta kopš 1980. gada iekļauta Rīgas pilsētas teritorijā.
Vecākie dokumentos minētie māju nosaukumi, kas Mežāru teritorijā joprojām saglabājušies, ir Pumpas, Plinkšas, Dreimaņi, Strupji, Ušas.
Vīķu kroga vārds daudzkārt pieminēts saistībā ar 1919. gada 3. novembrī Bermontiādes laikā notikušo kauju. Pie Vīķu kroga sadūrās Dzelzsdivīzijas 1. pulks un Daugavpils pulka I bataljons.
Līdzīgi kā pirms I Pasaules kara, arī starpkaru periodā Mežāru apkaime nav uzskatāma par ciematu – tās ir atsevišķas saimniecības, kas pamatā nodarbojās ar dārzeņu audzēšanu un lopkopību, lauksaimniecības produkcija lielākoties tika nogādāta uz Iļģuciemu.
- gadā Mežāres iekļautas Babītes pagasta teritoriālajā plānojumā, ciemā tajā laikā dzīvoja 70 iedzīvotāji. Šobrīd teritorijas ziņā tas ir viens no lielākajiem ciemiem – 381,70 ha, iedzīvotāju skaits 2016. gadā bija 869.
2021. gada sākumā Mežārēs dzīvesvietu deklarējuši 1317 iedzīvotāji.
Par godu Mežārēm 2020. gada 19. septembrī akcijas “Katram Babītes novada ciemam savu #Laimeskoku!” laikā pie Piņķu ūdenskrātuves iestādīts amūras korķkoks (lat. nos. – phellodendron amurense).
(Informācija sagatavota 2020. gada nogalē).