Pirmās ziņas par Kaupu vārdu Piņķu pagastā sniedz Rīgas zvejnieku brālības 16. gadsimta dokumenti. Kaupu ciems pirmo reizi kartēs parādās 17. gs., kad uzmērījumus veikuši zviedru mērnieki. No 18. gs. un līdz mūsdienām Kaupu ciemā fiksēti māju nosaukumi – Kaupi, Kaupu Putni, Kaupu Klučenieki un Kaupu Mārtiņi. Mūsdienās Kaupu ciems ir retais novada mazciems, kas saglabājis precīzu senā ciema apjomu un lokāciju.
Babītes ezeru iepretī Kaupu ciemam jeb ezera rajonu starp Kaupa un Skruba ragiem dēvē par Meldera laukumu. Niedru un meldru te mazāk kā citās vietās, tie aug nelielos puduros. Dibens nav pieaudzis ar Babītes ezera raksturīgo sūnu jeb, kā vietējie mēdz saukt, „cīsku”.
Pirmā pasaules kara laikā Kaupu ciems atradās tiešā karadarbības zonā, domājams, ka lielāko daļu iedzīvotāju no mājām padzina vispār un mājas pārņēma armijas vajadzībām.
Kalnciema ceļš, sevišķi tā Rīgai tuvākā daļā – Beberbeķu /Skultes meži – vienmēr bijis salīdzinoši nedrošs rajons. Lielā cilvēku kustība, zemnieki ar pārtikas precēm un Rīgā sapelnīto naudu bija viegls laupījums lielceļa laupītājiem. Tā 1931. gada maijā Kaupu māju saimnieks Andrejs Kaupe, atgriežoties no Rīgas, tika aplaupīts netālu no Skultes mežiem. 3 laupītāji, kas bruņojušies ar ieročiem, atņēma visu naudu un sudraba pulksteni. Kaupe ziņojis vietējam policistam un sacelta trauksme. Laupītāji – 3 jauni puiši no Daugavpils – drīzumā aizturēti.
Mūsdienās Kaupu ciems atsevišķi nepastāv, tas saplūdis ar Trenčiem.
(Informācija sagatavota 2020. gada nogalē).