Mūsdienās Kaģu ciems atrodas uz Babītes un Jelgavas novadu robežas. Ciems veidojies līdzās kādreizējam Ķempju krogam, kas savulaik ir atradies uz Rīgas pilsētas lauku apgabala (un arī Vidzemes) robežas ar Kurzemes hercogisti (Kurzemi). Kaģi ir vieta, kur 1636. gadā parakstīts zvejas līgums starp Kurzemes hercogisti un Rīgas pilsētu par zvejas tiesībām Babītes ezerā un Lielupē. Kaģu vārds pirmo reizi minēts 1698. gadā kādā ierakstā baznīcas grāmatā.
Līdz 1928. gadam krogs no muižas tika rentēts. To un 35 ha zemes 1935. gadā savā īpašumā ieguva Rūdolfs Vismanis. Sākotnēji Kaģi figurēja tikai māju nosaukumos un Jukuma Vācieša aprakstītajos 1917. gada Ziemassvētku kauju notikumos, kur minēti tieši Kaģi nevis Ķempu krogs. Ļoti detalizētos kauju aprakstos Kaģu vārds minēts vairākkārt – šeit bijušas 5. Zemgales pulka aizmugures pozīcijas. 1920. gados Kaģi piederējuši pie Kalnciema pagasta. 1930. gados notikušas tiesas prāvas, kurās piespriests sods vairāku Kaģu ciema māju saimniekiem par neatļautu lopu ganīšanu mežā – trūcis ganību, pļavas bieži atradušās starp meža iecirkņiem, bet ganīšana mežā bija kaitnieciska, jo tika nopostītas stādītās jaunaudzes. Vietējo iedzīvotāju atmiņās kroga atrašanās vieta ir tagadējo “Līdaku” māju tuvumā.
Kaģos bija pārceltuve pāri Gātes upītei uz Straupciemu. Kaģos, kas administratīvi piederēja pie Salas ciema padomes un kolhoza “Padomju Latvija”, atradās cūku un teļu fermas un palīgsaimniecības “Melluži” siltumnīcas. Autobusa pietura tajā laikā arī saukusies “Melluži”. Lielkaģu mājās, kuras vietējie mēdza saukt par Vendiņiem atradās palīgsaimniecības kantoris un veikals. Laikā, kad tika būvēta Rīgas – Liepājas šoseja, ceļa strādniekiem tika uzcelta balti apmesta divstāvu dzīvojamā ēka, kas atrodas blakus tagadējai pieturai Kaģi, un kuru parasti asociē ar šo ciemu.
Blakus Kaģiem atrodas Peitiņu kapi, kuros atrodas piemineklis Strēlnieka mātei – nostāsts vēstī, ka pēc Ziemassvētku kaujām 1917. gada janvārī kāda latviešu karavīra māte no Rīgas devusies meklēt savu dēlu. Saltā ziemas dienā viņa no Rīgas kājām bija nākusi šurp, uz Ložmetējkalna pozīcijām, lai apraudzītu dēlu un atnestu ko azaidam. Dēlu nesastapusi, māte devās atceļā. Nogurusi viņa apsēdās uz kāda celma atpūsties un, noguruma pārņemta, iemiga. Tālāko paveica saltais ziemas putenis. Šim notikumam ir arī cita versija: strēlnieka māte, atnākot līdz pozīcijām, uzzinājusi, ka dēls kaujā kritis. Māmuļa apsēdusies uz celma un novilkusi mēteli — lai tīši dotos nāvē.
2021. gada sākumā Kaģos dzīvesvietu deklarējuši 79 iedzīvotāji.
Par godu Kaģiem 2020. gada 19. septembrī akcijas “Katram Babītes novada ciemam savu #Laimeskoku!” laikā pie Piņķu ūdenskrātuves iestādīts gudmalu kārkls (lat. nos. – salix integra).
(Informācija sagatavota 2020. gada nogalē).