Lasītprasme ir cieši saistīta ar cilvēka attīstību un spēju veiksmīgi iekļauties sabiedrībā. Arī bērna sekmes skolā lielā mērā nosaka viņa lasītprasme un rakstītprasme. Diemžēl gan vecāku un pedagogu vērojumi, gan dažādi pētījumi, piemēram, starptautiskie pētījumi OECD, PIRLS, liecina, ka skolēnu lasītprasmes rādītāji Latvijā arvien krītas.
Kāpēc tā notiek un kā mēs saviem bērniem varam palīdzēt?
Svarīgi saprast, ka laba lasītprasme nerodas pati no sevis, tiklīdz bērns nokļūst skolas solā. Tās pirmsākumi meklējami jau pavisam agrā bērnībā un ir cieši saistīti ar valodas attīstību.
Grāmatas mīloši cilvēki sāk veidoties jau apmēram sešu mēnešu vecumā, kad mazulis daudz laika pavada pieaugušo klēpī, šķirstot pirmās grāmatiņas, vērojot košos attēlus un klausoties pieaugušo lasītajā vai stāstītajā, jo šajā vecumposmā viņš vēl nav aizņemts ar apkārtējās vides iepazīšanu, pats pārvietojoties. Ieteicamas arī vannai paredzētās pirmās grāmatiņas.
Zinātnieki pierādījuši - jo lielāks bērna vārdu krājums, jo labāks lasītājs viņš būs. Tāpēc līdz brīdim, kad bērns sāk apgūt burtus ( 5-6 gadu vecumam), viņam jāspēj izteikt savu domu skaidri, pareizi veidotos teikumos. Lai saprastu, vai valodas attīstība norisinās atbilstoši vecumposmam, noder vienkārša formula: bērna vecums=vārdu skaits teikumā. Piemēram, divu gadu vecumā bērnam jāspēj veidot teikums no diviem vārdiem, trīs gadu vecumā - no trīs vārdiem, bet piecu gadu vecumā - jau no vismaz pieciem savstarpēji saskaņotiem vārdiem.
Līdz ar pēdējo izglītības reformu, skolā ir atcelts ābeces periods, kas nozīmē, ka bērnam lasīt būtu jāiemācās pirmsskolas periodā. Savukārt “Skolas 2030” vadlīnijās pirmsskolai definētas minimālās prasības, kas ir viegli interpretējamas.
Pēc programmas pedagogiem pirmajā klasē lasīt vairs nebūtu jāmāca un, ja lielākā daļa klasesbiedru jau lasa, tad daži pirmklasnieciņi, paliekot bez ābeces perioda, jau ir lemti grūtībām apgūt mācību vielu, kā arī vēlākai nepatikai pret lasīšanu.
Kas tad būtu jāprot topošajam pirmklasniekam veiksmīgam skolas gaitu sākumam valodas attīstības jomā?
- Klausīties un ieklausīties stāstītājā un lasītājā.
- Atbildēt uz jautājumiem, pašam uzdot jautājumus un sagaidīt atbildi.
- Veidot gramatiski pareizus teikumus, iesaistīties sarunās par dzirdēto.
- Secīgi atstāstīt dzirdētu vai lasītu tekstu.
- Stāstīt par attēlu vai attēlu sēriju, ievērojot notikumu secību.
- Saklausīt un nosaukt skaņu vārda sākumā, vidū un beigās.
- Saklausīt skaņu secību vārdā, t.i., nosaukt vārdu pa skaņām. Piemēram, māja m-ā-j-a, gailis g-ai-l-i-s.
- Jāpazīst visi lielie un mazie iespiestie burti.
- Skaidri un pareizi jāizrunā visas skaņas.
- Jāprot rakstīt visus lielos iespiestos burtus.
- Jālasa 1-2 zilbju vārdi un jāsaprot izlasītais.
Svarīgi pievērst uzmanību arī tādiem “sīkumiem”, kā īsu un garu patskaņu diferencēšana, piemēram, vārds ābols sākas ar ā, bet apelsīns – ar a, kā arī balsīgu un nebalsīgu līdzskaņu atšķiršanai piemēram, pēda-bēda, rati-radi, lai lasot nerastos pārpratumi. Tad māsai svinēs kāzas un pļavā ganīsies kazas, krūzē tiks ielieta tēja un koncertā dejota deja, nevis otrādi.
Mācoties lasīt, svarīgi prast vārdus dalīt zilbēs. Tad arī vēlāk, lasot garus un sarežģītas struktūras vārdus, piemēram, pun-dur-bru-ņu-ru-pu-cī-tis vai e-ti-lēn-di-a-mīn-tet-ra-e-tiķ-skā-be, nekļūdīsimies.
Lielisks palīgs lasīšanā ir rādītājpirksts, kuru liek zem lasāmās zilbes vai vārda. Šādi tiek attīstīta rokas-acu koordinācija un lasot netiks izlaisti burti, zilbes, vārdi vai pat veselas rindas. Ikdienā labs treniņš ir arī, kad bērns ar rādītājpirkstu seko līdzi pieaugušā lasītajam, bet pats skaļi izlasa tikai īsākos vārdus ( bet, un, re utt.)
Sākotnēji visveiksmīgāk lasītprasme attīstās ikdienišķās situācijās, piemēram, lasot veikalu nosaukumus, uzrakstus uz pārtikas produktiem, pilsētu nosaukumus. Dodoties izbraucienā vai pārgājienā, nofotografējiet ceļazīmes ar pilsētu, apdzīvotu vietu, upju nosaukumiem un mājās, pārrunājot, kur esat bijuši, kopīgi tās lasiet un aiciniet bērnu pārrakstīt foto redzamos burtus. Tā tiek attīstīta ne tikai lasītprasme un rakstītprasme, bet arī papildināts vārdu krājums, vingrināta klausīšanās prasme un spēja iesaistīties sarunā, uzdot jautājumus, kā arī atbildēt uz tiem.
Vasara ir piemērots laiks, lai mācītos dabā, piemēram, rakstot smiltīs, saliekot burtus no čiekuriem, akmentiņiem vai gliemežvākiem, ieklausoties un mēģinot atdarināt apkārt dzirdamās skaņas.
Ja tomēr nejūtaties pārliecināti, vai bērns ir pietiekami gatavs mācībām 1. klasē, vēl varat paspēt sazināties ar pirmsskolas skolotājiem vai logopēdiem. Pievērsiet uzmanību visām saņemtajām rekomendācijām, lai septembrī savu uzmanību pilnībā varētu veltīt adaptācijai skolā un bērns turp dotos ar prieku, pārliecināts par savām spējām.
Ja zināms, ka bērna spējas neatbilst iepriekš uzskaitītajām prasmēm, būtu ieteicams jau tagad, jūnijā, sazināties ar skolu un skolas atbalsta personālu (logopēdu vai psihologu), lai saņemtu konsultāciju un ieteikumus, kā darboties ar bērnu vasarā.
Brīvākos brīžos aizejiet uz bibliotēku vai grāmatnīcu, izvēlieties ko lasāmu sev un ļaujiet bērnam izvēlēties to, kas interesē viņu!
Un atcerieties, ka neviens bērns neizvēlas būt vājš lasītājs. Tam noteikti ir iemesls un, jo ātrāk to kopā ar speciālistiem noskaidrosiet, jo veiksmīgāks un gandarītāks jutīsies jūsu bērns!
Jolanta Hanzovska, Mārupes Valsts ģimnāzijas logopēde