Brīvkalni (agrāk Beberbeķi) – apdzīvota vieta Neriņas krastos. Tā izveidojusies 20. gadsimta beigās kā privātmāju ciems, kur pašlaik mīt 235 iedzīvotāji (16.01.2020.), taču senākos laikos šī vieta bijusi piederīga Beberbeķu muižai. Tās pirmsākumi saistās ar 16. – 17. gadsimta miju. Apkārtnes muižu zemes atradās Bebrupes upes ielejā, bet aiz tās sākās Vilku purvs un pļavas. Drūmais meža nostūris izsenis bijis laba paslēptuve no Rīgas izraidītiem ļaundariem vai uz Rīgu bēgošiem zemniekiem. Zināms, ka 1662. gadā H. Veters nopirka neapdzīvoto Baložu sētu un ierīkoja tur ūdensdzirnavas. 1702. gadā dzirnavas ar blakus ēkām tika pārdēvētas par muižu un nonāca Rīgas pilsētas īpašumā. Drīzumā to izrentē Rīgas namniekam Kupršmīdam (Kupperschmit), kas izveido vara apstrādes manufaktūru un krogu. Uz kādu laiku Beberbeķu muiža tiek pārsaukta par Kuperšmīda muižu.
Precīzu ziņu, kad pirmais krogs šajā vietā celts, nav, bet 1701. gada zviedru laiku kartēs var redzēt iezīmētu krogu šajā vietā pie Rīgas – Kalnciema ceļa, 17. gs. 90-tajos gados Beberbeķu dzirnavu tuvumā atradās Kupperšmīda krogs, bet Dzilnuciemā pie tiltiņa Dzilnu jeb Silakrogs. 1776. gadā Beberbeķu muižā kopā bijuši 4 krogi. Līdzās Kalnakrogam ,domājams, 19. gs. sākumā, uzbūvēja otru krogu, ko dēvēja par Mūra jeb Greizo krogu. Skaidri zināms, ka no 1839. – 1895. gadam abi krogi – Kalniņkrogs un Mūra krogs strādājuši vienlaicīgi, kaut attālums bijis niecīgs – daži simti metru.
Mežainais apvidus, nekoptais, izbrauktais lielceļš, neapdzīvotā vieta bijusi kā radīta dažādām lielceļu laupītāju bandām. Nereti netālu no Kalnakroga braucēji apturēti un aplaupīti, dažreiz pat nogalināti. Kad ceļinieki vakarā sabraukuši stadulās un tur novietojušies, krodzinieks lielos vārtus līdz rītam noslēdzis. Tas darīts ar nolūku, lai zagļi nevarētu naktīs aizvest guļošo ceļa vīru pajūgus un zirgus.
- gadā Beberbeķu muižā uz laiku pārbrauc dzīvot pirmais latviešu botāniķis, skolotājs un dzejnieks Jānis Ilsters (1851- 1889), turp tiek pārvesta arī daļa no viņa bibliotēkas un herbārija. Bibliotēku izmantojis arī pagasttiesas rakstvedis, vēlāk žurnālists Ansis Leitāns. Nozīmīgs J. Ilstera kā dabaszinātnieka nopelns ir 1883. gadā sarakstītā pirmā botānikas mācību grāmata latviešu valodā „Botānika tautas skolām un pašmācībai”. Jānis Ilsteres izgudrojis arī nosaukumus apmēram 500 augu sugām, lielu ieguldījumu viņš devis arī tautas gara mantu vākšanā – Latvju Dainām iesūtījis 865 tautasdziesmas.
Kalnakrogā 1875. gadā dzimis viens no Latvijas valsts dibinātājiem, grāmatizdevējs Augusts Raņķis. 1905. gadā aktīvi iesaistījies sociāldemokrātu kustībā, vēlāk par aizliegtu grāmatu izdošanu tiek arī apcietināts. 1906. gadā A. Raņķis atvēra grāmatu veikalu Rīgā. 1917. gadā piedalījās Latviešu Demokrātiskās partijas atjaunošanā un 1918. gada 17. novembrī ievēlēts par Tautas padomes locekli. Kā Latvijas Demokrātiskās partijas pārstāvis uzstājās Latvijas valsts pasludināšanas aktā 18. novembrī. A. Raņķis ir arī mūsdienās plaši zināmās Lata romāna sērijas pamatlicējs. Viņa izdotās ,,Māju un ģimeņu bibliotēkas” sēriju par zemu cenu varēja atļauties ļoti plašs lasītāju loks. Savas darbības laikā Raņķis izdevis vairāk nekā 120 grāmatu.
2021. gada sākumā Brīvkalnos dzīvesvietu deklarējuši 237 iedzīvotāji.
Par godu Brīvkalniem 2020. gada 19. septembrī akcijas “Katram Babītes novada ciemam savu #Laimeskoku!” laikā pie Piņķu ūdenskrātuves iestādīts āra bērzs (lat. nos. – betula pendula).
(Informācija sagatavota 2020. gada nogalē).