Apdzīvotā vieta veidojusies jau 17. gadsimtā. Sākotnēji revīzijas aktos minētas Goschu mājas. 1795. gada Piņķu pagasta revīzijas aktā minētajās Božu mājās mīt Goschu Indriķis ar sievu Annu un 6 bērniem. Božas allaž ir bijušas mežsargu vai meža darbinieku mājas.
19. gs., pieaugot Rīgas pilsētas interesei par saviem mežiem un teritorijas nodrošināšanai pret ļaunprātīgiem ugunsgrēkiem, te tika izveidota Božu mežsarga apgaita. Božu mājās apmetās arī strādnieki, kas ziemā devās meža darbos.
- gada vasarā, atkāpjoties Sarkanajai armijai, Babītes iedzīvotāji kopā ar aizsargiem noorganizējuši aizsardzības pulciņus, kuri sagūstījuši jau simtiem klejojošo padomju armijas kareivju. Pie sagūstīšanas sarkano „politruki” parasti ģērbušies nolaupītās privātās drēbēs un uzdevušies par strādniekiem, kas pazaudējuši piederīgos un grib braukt darbā. Strautu māju šķūnī bija ielauzušies 5 „sarkanie”, kurus gūstot krita Božu māju saimnieks Mārtiņš Briņķis, kas bijis godāts mežkopis, 1937. gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa goda zīmi. 1970. gados konkrētā teritorija bija Jūrmalas MRS pārziņā, un blakus vecajām Božu mājām tika uzcelta 4 dzīvokļu divstāvu ķieģeļu māja. 80 – tajos gados blakus tika ierīkota medību suņu audzētava.
Božu ūdenskrātuvi izveidoja Jūrmalas MRS 1970 – to gadu beigās, vietā, kur atradās augstas senās jūras kāpas, ko avotos sauca par Lopu kalniem. Norakto smilti izmantoja Jaunolaines naftas termināla būvniecībai, bet 500 000 tonnu izsmeltās Dzilnupes gultnes aizveda uz Jūrmalu. 80 – to gadu sākumā apkārt ūdenskrātuvei tika izveidots briežu dārzs 800 ha platībā, kurā ielaida 200 staltbriežus, muflonus un dambriežus.
Božu mājas pagalmā aug dižkoks – liepa, kas ņemta uzskaitē kā dižkoks jau 80 – tajos gados.
- Boža – darbā slinks, neveikls cilvēks.
- Bozis – dusmīgs, īgns, pikts, arī mazrunīgs cilvēks.
Mūsdienās to vairs neuzskata par atsevišķu ciemu.
(Informācija sagatavota 2020. gada nogalē).