Valsts asinsdonoru centrs (VADC) atklāj, ka 41 % Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā vismaz vienu reizi ir ziedojuši asinis. Līdz ar to, ka Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, sabiedrība noveco, strauji palielinās arī vidējais aktīvo asins donoru vecums. Lai izvairītos no situācijas, kurā sāk trūkst saziedoto asiņu, ir nepieciešams piesaistīt jaunus asins donorus, it īpaši jauniešu (18-25) vecuma grupā.
VADC veidotās kampaņas “Piepildi karogu” ietvaros ticis radīts īpašs karogs, kas spilgti vizualizē to, ka tikai 41 % Latvijas iedzīvotāju ir ziedojuši asinis. Šis karogs ar Latvijā populāru cilvēku, tostarp satura veidotāju palīdzību, aicina Latvijas iedzīvotājus, it īpaši jauniešus, kļūt par asins donoriem un regulāri ziedot asinis, lai palīdzētu nelaimē nonākušajiem.
“Bez asins pārliešanas nav iespējams glābt cilvēku dzīvības, jo tā ir viela, ko zinātne vēl nespēj aizstāt – katru dienu valstī tiek izsniegtas vidēji 140 eritrocītu masas devas. Asinis ir viela, ko zinātne vēl nespēj aizstāt, tādēļ ikviens cilvēks, kurš ārstējas Latvijas slimnīcās vai kuram nepieciešams veikt operāciju, ir atkarīgs no asinsdonoru aktivitātes un atsaucības. Sabiedrībai novecojot, samazinās arī potenciālo asins donoru loks. Donoru vidējais vecums pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par trīs gadiem, tādēļ ir ļoti būtiski asinsdonoru kustībai piesaistīt jaunus cilvēkus. Tāpat būtiski ir tas, ka tie cilvēki, kas sāk ziedot asinis studiju gados, regulāri vai neregulāri ziedo atkārtoti visas dzīves laikā,” stāsta VADC direktore Egita Pole. Viņa norāda, ka dažkārt jauniešus ziedot asinis pamudina tieši traģiski gadījumi, kad kādas tuvinieks, draugs vai paziņa ir nonācis nelaimes gadījumā. “Jauniem cilvēkiem tā ir unikāla iespēja aizdomāties un spert pirmo soli, lai glābtu pasauli. Ar asinīm mēs varam glābt dzīvību, iespējams arī kādam sev tuvam cilvēkam,” aicina Egita Pole.
Piesaistīt jaunus cilvēkus asins ziedošanas procesam mēdz būt izaicinoši arī tādēļ, ka jauni cilvēki visbiežāk dzīvo informācijas plūsmas pārbagātībā, līdz ar to ir daudz grūtāk pamanīt un uztvert ikvienu ziņu. Biežākie iemesli, kādēļ jaunieši neziedo asinis ir gan zināšanu trūkums par pašu ziedošanas procesu, gan personīgās vai tuvinieku pieredzes trūkums par asins ziedošanu nozīmīgumu. Tāpat jauniešus pirmo reizi ziedot asinis attur bailes no paša procesa, adatām vai asins nederīguma, tādēļ, lai pirmo reizi aizietu ziedot asinis, ir nepieciešams iedrošinājums. Tai pat laikā jaunieši mēdz būt arī nepietiekami veselīgi, lai kļūtu par asisnsdonoriem, piemēram, zems hemoglobīna līmenis, specifisku medikamentu lietošana, kā arī citi apstākļi, kas saistīti ar dzīvesveidu – ceļošana, tetovējumi, kosmetoloģiskas procedūras u. tml.
Pēc VADC statistikas Latvijā asinis viena gada laikā ziedo aptuveni 20 tūkst. cilvēki, bet kopējais donoru skaits ir aptuveni 40 tūkst. cilvēku. 2023. gadā 52.8 % donoru bija sievietes un 47.2 % ir vīrieši. 2023. gadā 21 % no visa donoru skaita bija jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem, bet 50 % donoru bija vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Vidējais asinsdonora vecums Latvijā aug: 2021. gadā bija 35,7 gadi, 2022. gadā 37,43 gadi, taču 2023. gadā 38 gadi. Pirmreizējā donora vecums no 30,26 gadiem 2021. gadā ir pakāpeniski pieaudzis līdz 32,59 gadiem 2023. gadā.
Par asins ziedošanu
Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu, kas aizņem aptuveni 20 minūtes.
Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam (pasei, personas apliecībai (eID) vai jebkurai citai personu identificējošai apliecībai, kas satur sekojošu informāciju – personas kodu, vārdu, uzvārdu un foto.
