Mārupes novada Pašvaldības policija informē, ka pēdējā laikā regulāri tiek saņemti izsaukumi un sūdzības par klaiņojošiem un agresīviem suņiem, tādēļ vēlamies atgādināt par suņu īpašnieku pienākumiem un atbildību.
Dzīvnieku īpašnieka tiesības un pienākumus jeb labturības principus regulē Dzīvnieku aizsardzības likums, Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" un Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnijā noteikumi Nr.491 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”.
Atbilstoši noteikumiem, iegādājoties mājas (istabas) dzīvnieku, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzņemas atbildību par mājas (istabas) dzīvnieka labturības un īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu, nepieļauj tā klaiņošanu, kā arī nodrošina dzīvnieka meklēšanu un apbedīšanu.
Suņu īpašniekiem būtiski atcerēties
Visiem suņiem, sasniedzot četru mēnešu vecumu, ir jāveic mikročipēšana un jābūt reģistrētiem Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku datu bāzē. Suņi, kuri ir reģistrēti, klaiņošanas gadījumā netiek nogādāti patversmē, jo pašvaldības policijai ir iespēja noskaidrot īpašnieku un to atgriezt, neradot īpašniekam papildu izmaksas par patversmes pakalpojumiem. Mārupes novadā suņa apzīmēšanu ar mikroshēmu varat veikt pie praktizējoša veterinārārsta. Savukārt mājdzīvnieka reģistrāciju Lauksaimniecības datu centrā varat veikt patstāvīgi tiešsaistē vai ar veterinārārsta starpniecību. Plašāk par dzīvnieka reģistrāciju meklē ŠEIT.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām:
- suņa īpašnieka pienākums ir nodrošināt pilnīgu teritorijas norobežošanu, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;
- pie norobežotās teritorijas ieejas jābūt ierīkotam zvanam vai citai ierīcei, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.
Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.
Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas:
- suni jāved pavadā;
- sunim ir jābūt uzliktam uzpurnim, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai;
- suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.
Tāpat atgādinām, ka Ministru kabineta noteikumi paredz, ka dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava dzīvnieka ekskrementus!
Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks neievēro šos noteikumus, viņš tiek saukts pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Aicinām atbildīgi izturēties gan pret dzīvniekiem, gan saviem līdzcilvēkiem un ievērot likumā noteiktās prasības, lai dzīves vide mums apkārt kļūtu arvien labāka!
