_3.png)
Kas ir sporta psiholoģija un kāpēc tā ir svarīga sastāvdaļa jaunā sportista attīstībā?
Sveiks Mārupieti!
Mani sauc Kristaps Zvejnieks un es esmu Mārupes novada iedzīvotājs, kalnu slēpotājs un sporta psiholoģiskās sagatavotības treneris.
Laikā, kad vēl nodarbojos ar kalnu slēpošanu profesionāli, sevis izzināšana, nepatrauktā spēju uzlabošana un analīze bija daļa no katras dienas treniņu un sacensību procesa. Paralēli sportam nolēmu studēt sporta psiholoģisko sagatavotību, kas man pašam iemācīja izprast daudzu sporta procesu kopsakarības un rast labāko risinājumu, kā arī sasniegt savu maksimālo spēju robežu daudz biežāk. Savukārt pēc karjeras beigām nolēmu šo zinātni un gūto pieredzi sportā pielietot darbā ar sportistiem, balstoties uz pētījumiem un teorijām, kā arī savu personiski iztestēto metožu kopumu.
Nu jau vairāk kā 3 gadus, ikdienā sadarbojos ar sportistiem, treneriem un vecākiem, gan Latvijā, gan ārzemēs ar mērķi uzlabot sportistu psiholoģisko sagatavotību un kopējo sporta ilgtermiņa pieredzi.
Ja pirms 10 gadiem tikai retais sporta entuziasts bija dzirdējis par sporta psiholoģiju, tad pašlaik tā jau kļuvusi par kulta lietu, kuru cenšas izprast katrs sevis cienošs un uz uzlabojumu vērsts sportists un treneris. Tas viss pateicoties mūsdienu sporta agrīnajai specializācijai, un uz rezultātu tendētajai kultūrai, mijiedarbībā ar mūsdienu materiālā nodrošinājuma iespējām.
Rezultātu sportā, jau sen vairs nenosaka tikai darbs ar rokām vai kājām un vienlīdz spēcīgi sagatavotu sportistu gadījumā, visbiežāk uzvarēs tas kurš būs psiholoģiski noturīgāks, pārliecinātāks un spēs saglabāt kustību precizitāti atbildīgajā uznāciena brīdī.
Līdz ar to, sadarbībā ar Mārupes novadu, esmu nolēmis iesākt rakstu sēriju par sporta psiholoģisko sagatavotību, kuros pakāpeniski ietilptu pieredzes, zināšanu un uz pētījumiem balstīti stāsti par sporta psiholoģiskās sagatavotības ieguvumiem, niansēm un ieteikumiem, kurus sportistiem integrēt savā ikdienas sporta pieredzē, ar mērķi uzlabot sporta rezultātu, disciplīnu, motivāciju un kopējo mentālo pašsajūtu.
Tad nu lūk, sāksim no pašiem pamatiem izprotot sporta psiholoģiskās sagatavotības praksi un radīsim atbildi uz jautājumu - Kas ir sporta psiholoģija?
Sporta psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pēta sportā iesaistīto personu mentālos procesus un izstrādā metodes to optimizācijai. Visbiežāk sporta psiholoģisko sagatavotību attiecina tieši par sportistu, bet dažkārt arī par trenera vai vecāka psiholoģisko fonu.
Pamata jautājumi uz kuriem balstās sporta psiholoģija ir: Ko sportists izjūt nodarbojoties ar sportu? / Kāpēc viņš to izjūt? / Un kā viņa izjūtas optimizēt, jeb sasniegt vēlamo rezultātu.
Sporta psiholoģiskā sagatavotība ir katra sportista individuāls attīstības process, kura laikā tiek iepazītas sportista stiprās un vājās puses. Un lai arī cik bieži sportisti nevēlas apspriest savas sagatavotības vājās puses, nomācošās domas un sajūtas - tieši šī daļa katram sportistam ir lielākā iespēja uzlaboties! Tāpēc es vēlētos pavērt skatu uz sporta psiholoģisko sagatavotību nevis kā lieku problēmu meklēšanu un iznešanu gaismā, bet kā lielāko iespēju katram sportistam izprast savu iekšējo pasauli, izzināt savus visdziļākos motīvus un atrast veidus, kā sasniegt savu labāko “ES”.
Kāpēc sporta psiholoģiskā sagatavotība ir svarīga?
Lai vienkāršāk spētu izprast sporta psiholoģijas būtību, sākšu ar pamata jautājumu par to kā vispār ķermenis kustās. Pieņemot, ka gandrīz visas ķermeņa kustības veic ķermeņa muskulatūra smadzeņu vadībā, mēs varam skatīties uz kustību no divām pusēm:
1. Skatoties filozofiski, kustība ir fizisks domu piepildījums, kurš sākas ar apzinātu domu veikt ķermeņa vai tā daļu pārvietošanu telpā. No sākotnējās domas, kas iedod impulsu neironiem, kuri to novirza caur muguras smadzenēm līdz konkrētā muskuļu audiem, dodot signālu sasprindzināties vai atslābt. Tas viss notiek smadzenēs caur mūsu domām.
2. Skatoties fiziski, ķermeņa kustības notiek, mainoties pretējo muskuļu saspringuma attiecībai. Ņemsim kā piemēru hanteles cilāšanu, kur lai hanteli paceltu būs jāsasprindzina bicepss, kamēr tricepss būs mazāk sasprindzis. Vai ceļgala saliekšanu, kur paceļot kāju tiks sasprindzināts augšstilba aizmugurējais muskulis, kamēr priekšējā muskuļa attiecība būs mazāka.
“Skatoties uz iepriekš aprakstīto sistēmu, ātri vien var redzēt vienkāršu sakritību un atziņu - jebkura muskuļu darbība sākas ar apzinātu domu veikt kustību. Ja kustība sākas ar domu, bet domas rodas smadzenēs, tad precīzāku kustību veikšanai būtu jāsāk ar treniņu smadzenēm”
Saprotot šo atziņu, rodas nākošais jautājums - Kas sportistiem jādara, lai pēc iespējas labāk atrādītu savas trenētās kustības sacensību laikā un kāpēc, bieži vien, ir atšķirība starp sniegumu treniņos un sacensībās? Atbilde uz šo jautājumu ir gana plaša, bet stress, uztraukums un liela atbildības sajūta pret veicamo uzdevumu ir liela daļa no tā, kas atbildīgās situācijās negatīvi ietekmē sportista pirmsstarta emocionālo vidi.
Kā un kāpēc sportista sniegumu ietekmē stress?
Stress ir pilnībā normāla organisma reakciju virkne, kas ir kā sekas jebkura spēcīga kairinātāja iedarbībai uz organismu. Sporta kontekstā to varam attiecināt uz uztraukumu par gaidāmajām sacensībām, pretinieku spiedienu, vecāku, treneru un fanu gaidas par sportista rezultātu un daudziem citiem faktoriem.
Svarīgi minēt, ka stress ir normāla, veselīga un nepieciešama reakcija, kas sportistu iekšēji sagatavo veicamajam darbam, lai konkrētas darbības un kustības tas spētu veikt labāk. Bet tomēr paaugstinātos daudzumos, stress atstāj sekas uz ķermeni un rezultējas ar kustību traucējumiem, kur kustība vairs nenotiek tādā pašā veidā vai precizitātē, kā sportisti to iepriekš trenējuši.
Tas viss notiek dēļ konkrētās sistēmas, kuru sauksim par “stresa shēmu”:
- Ķermenis konstatē bīstamu situāciju (pretinieks, nepārliecinātība, bailes);
- Aktivizējas organisma aizsargspējas (adrenalīns, kortizols, citi hormoni);
- Paātrinās sirdsdarbības un elpošanas ritms;
- Paaugstinās kopējais ķermeņa muskuļu saspringums.
Šī augstāk aprakstītā sistēma raksturo un parāda to, kā ķermeni ietekmē domas un uzreiz skaidri redzams iemesls, kāpēc, bieži vien sportistiem nesanāk parādīt savu maksimumu sacensību situācijās. Par laimi, sporta psiholoģiskā sagatavotība pēta tieši šo jomu sportista sagatavotībā un atbilstoši katra sportista psiholoģiskajam raksturojumam izstrādā personalizētu sistēmu šo spēju uzlabošanai treniņu periodā un konkrētās sacensību situācijās.
Viss iepriekš minētais ir kā ievads ceļam uz sporta psiholoģiskās sagatavotības izpratni. Ņemot vērā, ka daudziem šī tēma var likties pietiekošo sarežģīta, vēlējos iesākumā izklāstīt pašu pamatu uz kura balstās sporta psiholoģija. Turpmākajos rakstos, pakāpeniski aprakstīšu teorijas, idejas un savu personisko pieredzi, kuras ietver sporta psiholoģija un vienkāršas metodes caur kurām izprast mentālo spēju novērtēšanu un uzlabošanu.
Nobeigumā vēlos teikt to, ka neatkarīgi no tā vai sportists vēlas uzlabot savu sniegumu sportā, sporta psiholoģiskā sagatavotība palīdz dažādās dzīves jomās, jo māca sevis izprašanu un veic uzlabojumus pašsajūtai, motivācijai, disciplīnai un ilgtermiņa sportista attīstībai.
Ceru, ka tēma ir ieinteresējusi un ikvienam novēlu būt gatavam izprast un uzlabot sevi caur sporta psiholoģiskās sagatavotības piedāvātajām atziņām.
Veiksmi sportā,
Kristaps Zvejnieks / 3xOlimpietis / Sporta psiholoģiskās sagatavotības treneris