Lai gan lielākā daļa smēķētāju zina un piekrīt, ka izsmēķi ir atkritumi, kas rada vides piesārņojumu, tikai piektdaļai (21%) rūp, kur tiek izmesti izsmēķi, liecina "Latvijas Zaļā punkta" veiktā aptauja*. Lai aktualizētu izsmēķu piesārņojuma problēmu, “Latvijas Zaļais punkts” uzsācis kampaņu “Izsmēķis – mīna ar laika degli” un izveidojis ceļojošu vides objektu “Cīgmīnas”, kuru līdz 20. septembrim iespējams apskatīt Rīgas ielā 1, Piņķos, Mārupes novadā.
85% smēķētāju Latvijā piekrīt, ka izsmēķi ir atkritumi, kas rada vides piesārņojumu, liecina “Latvijas Zaļā punkta” veiktā aptauja*. Cigarešu izsmēķi ir bīstams atkritums, kas izplata toksiskas ķīmiskas vielas, piemēram, svinu un žurku indēšanā izmantojamo arsēnu; tie piesārņo ūdeni, var saindēt zivis un dzīvniekus. Parasts cigaretes filtrs par 98% sastāv no plastmasas šķiedrām – celulozes acetāta, kas nav bioloģiski noārdāms. Tāpēc dabiskā ceļā cigaretes nesadalās. Tās gan ietekmē lietus un saules iedarbība, taču tiek lēsts, ka pat divus gadus zemē nogulējis izsmēķis sadalās tikai par 38%.
Vienlaikus 56% aptaujāto smēķētāju atzīst, ka viņiem nerūp, kur izsmēķi tiek izmesti. Tāpēc nav nekāds pārsteigums redzēt izsmēķētu cigarešu galus gan pilsētās uz ielām, gan mežos un pludmalēs. Visbiežāk bezrūpīgi izmestus izsmēķus smēķētāji pamana uz ielām un ietvēm (69%), sabiedriskā transporta pieturās uz zemes (58%), dabā – pludmalēs, parkos, mežos (51%), kā arī blakus atkritumu urnām (50%).
Jāatgādina, ka nodzēstus izsmēķus drīkst izmest jebkurā nešķiroto atkritumu tvertnē, kas tostarp plaši pieejamas publiskai lietošanai. “Milzīgā atšķirība starp smēķētāju uzskatu, ka cigarešu izsmēķi ir atkritumi, un paradumiem, tos izmetot, kur pagadās, liecina, ka šajā problēmā nav vainojams ne atkritumu urnu trūkums, ne citi ārēji apstākļi, bet gan pašu cilvēku attieksme. Nevar vainot arī nezināšanu, ja reiz absolūtais vairākums smēķētāju ir vienisprātis par izsmēķu kaitīgumu. Līdzās citiem toksiskajiem atkritumiem izsmēķi kļūst par mīnu ar laika degli, kas agri vai vēlu piesārņos visu tai apkārt, un katrs, kurš nomet izsmēķi zemē, piedalās šīs mīnas aktivizēšanā. To vēlamies izcelt ar izsmēķu butaforijām, kas pasaulē nav nekas unikāls, bet Latvijā gan apskatāmas pirmo reizi,” saka “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.
Kā galveno iemeslu, kāpēc izsmēķi netiek izmesti atkritumu urnās, 65% smēķētāju min, ka cilvēkiem vienkārši nerūp, kur nonāk viņu izsmēķi, 52% uzskata, ka iemesls šādai parādībai ir atkritumu urnu trūkums, bet 37% domā, ka cilvēki neapzinās, ka izsmēķi ir atkritumi.
Plašāka informācija pieejama www.zalais.lv. Kampaņa tiek īstenota ar “Mēness aptieka” un “Philip Morris Latvia” atbalstu.
* Smēķētāju aptauju pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma veicis Snapshots, 2024. gada aprīlī aptaujājot 714 smēķētāju 18 – 74 gadu vecumā.
[22.08.2024.] Septembrī Piņķos tiks izvietotas “Cīgmīnas”, lai informētu par izsmēķu kaitējumu videi
SIA “Latvijas Zaļais punkts”