Iekļaujošā izglītība dod iespēju piedalīties izglītības procesā un ar vienādām iespējām gūt sasniegumus bērniem un jauniešiem, ņemot vērā viņu individuālās īpatnības, vajadzības un prasmes. Skola, kas realizē iekļaujošu izglītību, ir skola visiem, kas rūpējas par cienošu un atbilstošu vidi. Tāda ir arī Mārupes pamatskola, kur kopā ar pedagogiem strādā atbalsta personāls ar mērķi piemērot bērnam atbilstošākās mācību metodes mācību procesā. Atbalsts reizēm ir vajadzīgs ilglaicīgs, taču reizēm pietiek tikai ar īslaicīgu atbalstu.
Iekļaujošā izglītība Mārupes pamatskolā nozīmē to, ka īpašu uzmanība mācību procesā tiek pievērsta bērnu resursiesm. Ja bērnam ir lasītprasmes grūtības, tad tiek meklēti šī bērna resursi, lai mācību vielu būtu iespējams apgūt viņam vispiemērotākajā veidā. Lai to noteikti, atbalsta personāls kopā ar pedagogu sadarbojas un izstrādā rekomendācijas, sekojot līdzi rezultātiem.
Praktizējot iekļaujošo izglītību skolā, ir jāvelta uzmanību arī skaidrojošam darbam. Tas, ka bērnam ir specifiskas vajadzības, lai apgūtu mācību vielu, nenozīmē, ka viņam ir pazemināts intelekts vai nevar būt kāds īpašs talants, ko attīstot var sasniegt augstākos rezultātus. Būtiski ir bērnu vecākiem skaidrot, ka iekļaujošā izglītība balstās uz sabiedrības vērtībām. Mēs visi pārstāvam šo sabiedrību, taču tas nenozīmē, ka visi domājam, uzvedamies un jūtamies vienādi. Tas nozīmē, ka, praktizējot iekļaujošo izglītību, Mārupes pamatskolas skolēni un pedagogi pieņem un atbalsta dažādības, kā arī katra individuālās atšķirības. Iekļaujošā izglītība paplašina nākotnes sabiedrības iespēju saskatīt un pieņemt ne tikai atšķirīgo, bet arī ieraudzīt kopīgas īpašības. Ikdienā tas veicina izpratni un iecietību, saskaroties ar atšķirīgo.
Skolēni, kuri mācās pēc atsevišķām programmām un saņem atbalsta pasākumus, mācās pēc sastādīta individuālā mācību plāna, kā arī papildus mācību vielu apgūst kopā ar speciālo pedagogu. Tā skolēniem ir iespēja strādāt individuāli, pievēršot papildus uzmanību viņa uztveres un domāšanas īpatnībām, kā arī gūstot gandarījumu par paveikto.
Pēc mācību gada, ja nepieciešams, tiek atkārtoti veikta psiholoģiskā izpēte, lai noteiktu skolēna spēju dinamiku un tad tiek pieņemts lēmums par turpmāko apmācības veidu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta skolēniem, kuriem ir jāraksta valsts pārbaudes darbi, lai paredzētu, avi ir nepieciešams laika pagarinājums vai kādi citi atbalsta pasākumi.
Z. Mauriņa ir teikusi: “Bērni ir puķes Dieva pasaules dārzā, kas uz laiku ir uzticēti mūsu mīlestībai un kopšanai, bet kas attīstās un aug pēc viņu pašu nesatricināmiem likumiem.” Tas vienmēr noder par atgādinājumu tiem, kas ikdienā strādā ar bērniem, jo katram bērnam ir nepieciešama individuāla pieeja un ja to atrod, tad bērni un pedagogi var būt priecīgi un apmierināti par kopīgo darbu.
Vairāk par projektu lasīt šeit.
Projekts saņēmis finansējumu Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas ietvaros.
Par publikācijas saturu ir atbildīga Mārupes novada Dome un tā neatspoguļo Eiropas Komisijas vai Aģentūras viedokli, un tās nav nekādā veidā par to atbildīgas.
