18.novembrī īsi pirms saullēkta mārupieši Latvijas 100. dzimšanas dienā satikās Jaunmārupes stadionā un ar līksmām dziesmām, dejām un īpašu dzimšanas dienas torti sagaidīja austošo sauli. Esot kopā un sildot Latviju rakstiem rotātos cimdos, šis īpašais brīdis tika iemūžināts drona foto mirklī, kā dāvana mums un mūsu Latvijai.
Sirsnīgs paldies visiem mārupiešiem, VPDK “Mārupieši”, JDK “Mārupe” korim “Sonante”, īpašās kūkas /dūraiņa formā/ autorei Ilzei Kupčai un Jaunmārupes stadiona ļaudīm par agro celšanos, jo mēs kopā sagaidījām mūsu Latvijas dzimšanas dienas saullēktu – tā bija skaistākā dabas izrāde!
Ir ļoti agrs. Saule vēl nav atvērusi acis. Māte nav sākusi manu šūpuli šūpot. Guļ apavi aizdurvē, sliekšņi un celiņi. Grīdas dēļu šķirbās vēl guļ vakardiena. Viena nopūta dus trauku dvielī. Bet vakara miegs pārnāk rīta miegā, un pamostas cepure uz galda.
Cepures mostas reizē ar gaiļiem. Ir ļoti agrs. Es nemaz vēl neesmu. Es nekad neesmu gājusi, neesmu skārusi durvju rokturus, neesmu dziedājusi rīta rasā. Es pat neesmu redzējusi sauli. Man teica, ka viņa lecot starp trešajiem un ceturtajiem gaiļiem, varbūt kaut ko esmu sajaukusi, bet tā mana piedzimšanas stunda ir tuvu. Es pārkāpju savu pirmo slieksni no kaut kā neatminama un nebijuša, pāri slieksnim rīta miglā – un tā ir mana piedzimšana.
Pelēks bija Latvijas dzimšanas dienas rīts 1918.gada 18.novembrī. Bet tie, kas pulcējās pie tās šūpuļa, bija pilni iekšējas kvēles... Kas gan bija pirmajā dienā valsts? Tikai vārds, elpa, kas silda gaisu! Bet tie, kas sapņoja par mūsu zemi, gan ticēja, ka šai elpā uzplauks rozes un Daugava turpinās nest sudrabiņu.
ES ESMU LATVIJA ir valsts simtās gadadienas svinību vēstījums - tas skan kā atgādinājums, ka katrs no mums ir Latvija, ka katrs no mums ir atbildīgs un laimīgs savā zemē.
Lec, saulīte rītā agri
Rotā puisi, rotā meitu!
Lec, saulīte tumsu šķel!
Vieno visu latvju tautu!
Ira Dūduma, Mārupes Kultūras nama direktore