2021.gada 9.oktobra vakarā Mārupes Kultūras namā notika Jaunmārupes jauktā kora “Universum” desmit gadu jubilejas pasākums.
Šajā Covid-19 laikā tas bija liels izaicinājums organizēt šāda mēroga pasākumu, kurā piedalījās ne tikai koris, bet arī orķestris un Dziesmusvētku virsdiriģenti. Koris bija sagatavojis vairāk nekā stundu garu koncertprogrammu ar skaņdarbiem, kuri bijuši svarīgi kora desmit gadu pastāvēšanas vēsturē. Parasti pašdarbības kolektīvi uzstājās kādā pasākumā vai sadraudzības koncertos, tāpēc vesels solokoncerts šoreiz vieniem pašiem bija liels pārbaudījums koristu pandēmijas laikā atdzisušajām balsīm.
Tieši pirms desmit gadiem Jaunmārupes iedzīvotāju pastkastītēs parādījās kāds mīklains aicinājums sanākt kopā, lai vienotos dziesmā. Un ticiet vai nē, pirmais vārds, ko dziesmā izrunāja uz pirmo mēģinājumu sanākušie, bija vārds “mīla”. Arī šajā jubilejas reizē koncertā pirmais izdziedātais vārds bija “mīla” no Mārtiņa Brauna un Jāņa Petera skaņdarba “Mīla ir kā uguns”. Liels pagodinājums, ka šo svinīgo koncertu atklāja leģendārais Dziesmusvētku goda virsdiriģents Jānis Zirnis.
Koris uz dzimšanas dienas pasākumu bija aicinājis tos diriģentus un koru pārstāvjus, ar kuriem šo desmit gadu laikā ir bijuši kopīgi sadraudzības pasākumi. Un, skaitot kopā, sanāca aicināt vairāk nekā 20 kolektīvu pārstāvjus ar viņu diriģentiem. Un to vidū veseli pieci Dziesmusvētku virsdiriģenti! Liels prieks, ka šie īpašie cilvēki bija tik atsaucīgi, un tikai viens no viņiem pēkšņu iemeslu dēļ nebija ieradies uz koncertu.
Ar divām dziesmām tika celtas atmiņas par kora koncerttūri Francijā 2016.gada vasarā, kad kopā ar Mārupes Mūzikas un mākslas skolas orķestra stīgu kvartetu tika izdziedāti solo koncerti Parīzē, Notre Damme de Bonne Nouvelle katedrālē Marseļā un vēl vairākās dienvidfrancijas baznīcās un katedrālēs. Kā viena no galvenajām šī skaņdarba panākumu atslēgām bija soliste Līga Paegle ar skatuves vārdu Daugava, kura kora pastāvēšanā vairākus gadus bija arī koncertmeistare.
Īpaša bija Dziesmusvētku virsdiriģenta Ārija Šķepasta dalība šajā koncertā, kurš ar saviem kolektīviem Jaumārupē ciemojies vairākkārt. Un šoreiz vakara vadītājai Baibai Rudzītei bija tas gods pieteikt viņu kā nākamo, 150-gades, 27. Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku koru koncerta māksliniecisko vadītāju. Ārija Šķepasta vadībā izskanēja viņa paša komponētā dziesma “Līgotāji”, kas izrādījās šīs dziesmas pasaules pirmatskaņojums.
Šajā spocīgajā pandēmijas laikā, kad tēvi un dēli ilgstoši nevarēja klātienē satikties, ir radies ne viens vien mūzikas un mākslas darbs. Tāds bija arī nākamo Dziesmusvētku koru lielkoncerta mākslinieciskā vadītāja dēla Ārija Ādamsona skaņdarbs “Divi metri”, ko koncertā novadīja pats šī skaņdarba autors.
Atgriežoties no ārzemēm ar lidmašīnu, tuvojoties Rīgas lidostai, nākas lidot cieši tuvu Jaunmārupes staltajām eglēm, un, ieskatoties vērīgāk, blakus Jaunmārupes pamatskolas ēku siluetiem pamanāma skaista apļveida ziedu kompozīcija. Bet pirms desmit gadiem tur tādas vēl nebija. 2013.gadā pavasara talkas ietvaros tur kaut kas ļoti līdzīgs parādījās. Toreiz pie kora “Universum” ciemojās ne tikai vīru koris “Gaudeamus”, bet arī Dziesmusvētku virsdiriģents Ints Teterovskis ar saviem brīnišķīgajiem dziedātājiem no kora “Balsis”. Arī Ints Teterovskis bija kopā ar kori desmit gadu jubilejas koncertā un viņa vadībā koris atskaņoja Pētera Vaska “Madrigālu”. Jāpiemin, ka šis un vēl citi renesanses laika madrigāli ir iekļauti vienā no kora izdotajiem kompaktdiskiem.
Kora pastāvēšanas laikā klajā nākuši trīs kompaktdiski “Universum madrigals”, “Universum lullabies” un “Rūķu sētas stāsts”. Ja madrigālu un šūpuļdziesmu ierakstos koris izpilda dažādu laikmetu un valstu pārstāvētos komponistus, tad “Rūķu sētas stāsts” ir no pašu kora vidus lolots talants – Ilze Arbidāne jeb Zeze. Šī kora dziedātāja sarakstījusi dziesmas ar saviem tekstiem, kā arī lugu scenārijus divām muzikālajām izrādēm “Rūķu sētas stāsts” un “Mana Latvija”. Abas izrādes koris vairākkārt uzvedis un turpina izrādīt. Īpašs notikums bija korim bija 2019.gada decembrī, kad ar “Rūķu sētas stāstu” atklāja Rīgas lielo egli Doma laukumā Rīgā. Un, protams, ka desmit gadu jubilejas koncertā šie projekti tika pieminēti, atskaņojot vairākas dziesmas.
Sacensības, konkursi, olimpiādes - tas nav bijis “Universuma” dzinulis, taču vienu reizi šajos desmit gados kāja tomēr ir paslīdējusi, un vienīgo reizi starptautiskā koru konkursā koris ir piedalījies - 2013.gadā Bratislavā. Šo faktu atceroties un pieminot to, ka šajā konkursā tika iegūta pirmā vieta, koris izpildīja vienu no konkursā atskaņotajām dziesmām - Paula Dambja “Precību dancis”.
Korim ir desmit gadi, un pusi no sava mūža kolektīvs ir gājis roku rokā ar Latvijas Radio 2 un projektu “Gadsimta garākā līgodziesma”. Šovasar jau piekto gadu pēc kārtas LR2 projekta vadītāja un ētera balss Baiba Palkavniece deva korim iespēju uzstāties LR2 tiešajā ēterā, izdziedot savu “Gadsimta garāko līgodziesmu” no Jaunmārupes. “Gadsimta garākā līgodziesma” ir LR2 projekts, kurā 21. jūnijā, vasaras saulgriežos, sākot ar saullēktu un sekojot saules ceļam, kori un folkloras kopas no dažādiem Latvijas reģioniem un kontinentiem, secīgi viens aiz otra, ar radio ētera starpniecību katrs izdzied savu dziesmu. Jaunmārupe vienmēr ir pēdējais pieturas punkts pirms Doma laukuma, kur šis pasākums noslēdzas ar kori “Balsis” un Intu Teterovski. Sveicinot Baibu Palkavnieci, kura būtu ieradusies kora svinībās, ja vien neatrastos ārzemēs, un atceroties šīs vasaras tiešo ēteru radio, koris atskaņoja latviešu tautas dziesmu “Kā labadi galdiņami” Riharda Rudzīša apdarē.
Runājot par Doma laukumu un Doma baznīcu, 2019. gada janvārī koris īstenoja projektu Vivaldi “Gloria”. Kopā ar pazīstamajām solistēm Ievu Paršu un Evitu Zālīti-Grosu, Mārupes Mūzikas un mākslas skolas orķestri, ērģelnieku Jāni Pelši. Toreiz koris atskaņoja nezūdošo baroka laika pērli - Antonio Vivaldi “Gloria”. Un tas notika nekur citur kā Rīgas Doma baznīcā! Tā bija neatkārtojama pieredze un izaicinājums gan korim, gan jaunajiem mūzikas skolas audzēkņiem. “Universum” desmit gadu jubilejas vakarā koris un orķestris atskaņoja divas daļas no šī cikla. Un pie diriģenta pults nāca Dziesmusvētku virsdiriģents, vispasaules latviešu diasporas koru virsvadītājs Ivars Cinkuss.
Jaunmārupes jauktā kora mākslinieciskais vadītājs Rihards Rudzītis par izdevušos vakaru un lieliskajiem svētkiem izsaka vislielāko pateicību visiem kora dziedātājiem, kora vadībai, visiem virsdiriģentiem, Mārupes novada pašvaldībai, Mārupes Kultūras namam, Jaunmārupes pamatskolai un Mārupes Mūzikas un mākslas skolai!
Rihards Rudzītis, kora “Universum” mākslinieciskais vadītājs