Jūlija sākumā jauktais koris “Sonante” devās braucienā uz Melnkalni, lai 8.jūlijā piedalītos folkloras festivālā pilsētā Bar.
Par festivālā gūtajiem iespaidiem un emocijām stāsta kora dalībnieki.
“Sestdienā saule aust pie skaidrām debesīm un ik pa brīdim spēkā pieņemas karstums. Brokastojot saņemam festivāla organizatoru ziņu – papīra vēstulīti, kā seno laiku sms, kurā ziņo, ka gājiens un koncerts pārcelts uz šo vakaru, līdz ar to mūsu plāni mainās. Dienas pirmo pusi katrs pavadām pēc saviem ieskatiem – peldamies netālu esošajā Adrijas jūrā, sauļojamies, staigājam pa pilsētu, bet jau ap četriem pie viesnīcas recepcijas noris kora mēğinājums. Garāmgājēji piestāj, lai paklausītos mūsu dziedājumu, kā arī tiekam iemūžināti fotogrāfijās un video ierakstos. Pēc mēģinājuma ieturam vakariņas un tad pošamies nozīmīgajam koncertam.
Ap plkst. 19.00 stājamies gājienam. Paredzēts, ka tas ies gar mūsu viesnīcu, un mēs tam pievienosimies. Līdz tam iesildām balsis ar tautas dziesmām un jautrām melodijām. Gājienu atklāj dejotāji no Krievijas un Polijas, kā arī Sveiks, lai dzīvo uzdziedam latviešiem no Rēzeknes – deju kopai un kapelai Dziga, ko vada Ilmārs Dreļs un Gunārs Igaunis. Festivāla dalībnieku vidū arī dejotāji no kaimiņzemes Igaunijas, koris no Bulgārijas, kā arī vietējais deju kolektīvs.
Ceļš līdz estrādei ir visai tāls, taču dziesmotajā gājienā grūtības nejūt. To varētu saukt par koncertu kustībā, jo kora izpildījumā izskanēja liela daļa latviešu tautas dziesmu, ko enerģiski pavadīja flautiste Edīte un altiste Aija, kā arī basa bungu spēlējs Jevgēņijs. Gājiena laikā tiekam filmēti, fotografēti, kā arī klausītāji izsaka komplimentus gan par dziedājumu, gan etnogrāfiskajiem lībiešu tērpiem. Tā mēs raitā solī iesoļojam estrādē, kas atrodas blakus pilsētas kultūras namam.
Sākas festivāla koncerts. Pirmie savas tautas dejas rāda vietējais bērnu deju kolektīvs, kam seko poļu priekšnesums. Tālāk uzstājas koris no Bulgārijas, kuri priekšnesumā iekļāvuši ne tikai a cappella dziesmas, bet arī ğitāras spēli.
Pienākusi mūsu kārta. Tiekam sagaidīti ar siltiem aplausiem. Iekārtojamies uz skatuves, kora priekšā stājas diriğente Aija Bogdane, tiek uzdoti toņi, un te pēkšņi nodziest visi prožektori un estrāde paliek pilnīgā tumsā. Organizatori un tehniskie darbinieki steidz to labot, bet nekas nemainās.
Ko nu darīt? Stāvam uz skatuves pustumsā. Palēnām iededzas telefonu gaismiņas, un visi kopā nolemjam – dziedam!
Sākam ar Ērika Eglīša latviešu tautas dziesmas apdari Maģa, maģa ābelēna, kas izskan ļoti enerğiski un aizrautīgi. Turpinām ar Madaras Kalniņas tautas dziesmu apdaru cikla Danču dziesmas pirmo un trešo daļu. Pavadījumu šīm dziesmām spēlē pavadošā grupa, kuras sastāvā Edīte Upmale (flauta), Aija Linde (alts), Inga Graumane (akordeons), Aija Bogdane (kociņi) un Madara Kalniņa (basa bunga).
Instrumentālisti arī tiek apgaismoti, un skatuve telefonu gaismiņu ielenkumā izskatās mağiski. Kā zināms pustumsā cilvēkam maņas kļūst daudz jūtīgākas, kā rezultātā kora priekšnesumā vairāk sajūtam un klausāmies viens otru. Abas daļas izskan uz Bis! Klausītāji mūs pavada ar bravo saucieniem un milzīgām ovācijām. Skatītāji sauc Latvija, Latvija! Sajūta neaprakstāma!
Elektrība nav atgriezusies un organizatori ziņo, ka visā piekrastē tās neesot. Bet latviešiem tas netraucē, un koncerta stafeti pārņem deju kopa un kapela Dziga no Rēzeknes, kas lustīgi iekustina publiku, pamīšus izpildot gan dejas, gan dziesmas. Arī viņi tiek pavadīti ar grandiozām ovācijām.
Laikam jau koncerts beidzies, jo pārējiem dalībniekiem nepieciešamas fonogrammas, kuras diemžēl nav iespējams atskaņot, bet, šķiet, latvieši ir uz viena viļņa. Turpat sēdvietās sastājamies un dziedam latviešu tautas dziesmu Madaras Kalniņas apdarē Div’ pļaviņas es nopļāvu. Kā komponiste nespēju šo sajūtu pat aprakstīt. Dziesma skan tā, kā tā nekad nav skanējusi. Jūtama spēcīga enerğija un vienotības sajūta. Domāju, ka ikviens man piekritīs, ja teikšu, ka šis ir neaizmirstams vakars kora Sonante muzikālajā dzīvē!”
Kora dalībnieki saka sirsnīgu paldies Ingai un Andrim Graumaņiem par koncertceļojuma organizēšanu, biedrībai Sonante 2 un Mārupes novada domei par finansiālu atbalstu, autobusa šoferīšiem no SIA Multiline, kuri savu darbu veica lieliski, kā arī ikvienam, kas atbalstīja un juta līdzi korim Sonante.