Katru gadu janvāra sākumā Antiņu kapsētā tiek pieminēti Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās kritušie latviešu strēlnieki. Janvāra kaujās mira ne mazāk par diviem tūkstošiem latviešu strēlnieku. Viņi stājās pretī ienaidnieka pārspēkam, tomēr nesalūza.
Šogad Ziemassvētku kauju 106. gadadienai veltīts piemiņas brīdis Antiņu kapsētā notika 7. janvārī. Pasākumu organizēja Mārupes novada pašvaldības Babītes Kultūrizglītības centrs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Latvijas Kara muzeju.
Pasākumā apmeklētājus uzrunāja un pateicību varoņiem pauda Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence un Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Pasākumu vadīja vēsturnieks, Latvijas Kara muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs.
Svētbrīdi noturēja Nacionālo bruņoto spēku kapelāns, majors Normunds Celmiņš, ar muzikāliem priekšnesumiem pasākumu kuplināja Latvijas Zemessardzes orķestris. Zalves klusuma brīža laikā nodrošināja Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljons, kam sekoja ziedu un svecīšu nolikšana.
Mārtiņš Mitenbergs: "Gads pēc gada aiziet mūžībā. Arvienu tālākas paliek atmiņas par pagājušo varoņlaikmetu, par 1916./17. gada cīņām, uzvarām un zaudējumiem. Šis laiks tiek apvīts ar nostāstiem un piedzīvojumiem, bet jāpatur prātā, ka latviešu tautai tas bija liela posta un ciešanu pilns. Ziemassvētku kaujās mēs redzam daudz pašuzupurēšanās un daudz latviešu strēlnieku ideālisma, kas nespēj atstāt vienaldzīgus tos, kam rūp mūsu Latvija.
Bet kāpēc mēs ik gadu pulcējamies šeit Tīreļpurvā, Antiņu kapos? Vai tā ir formalitāte, ieradums vai pienākums?
Līdzīgi kā mūs ik gadu uzrunā Jēzus bērna dzimšanas brīnums, Jāņu ugunskuri un svecīšu liesmas Daugavmalā novembrī, tā arī strēlnieki ir kļuvuši par daļu no mūsu tautas gadskārtas. Tas ir mūsu gēns, mūsu ģimenēs vēl dzīvie nostāsti par vecvectēviem, kas mūs velk uz strēlnieku cīņu un atdusas vietām.
Latviešu tauta nav tikai tie dzīvie – mēs, kas baudām Latvijas skaistumu, dziedam Dziesmu svētkos un ejam ikdienas darbos, - mūsu tautas daļa ir arī tie, kas atdevuši dzīvības par Latviju, nu guļ brāļu kapos. Un, kā mēs neatsakāmies no saviem aizgājušajiem tuviniekiem un kopjam viņu kapavietas, tā mums sabiedrībai ir pienākums uzņemties visas rūpes par to karavīru piemiņu, kas reiz ziedojušies Latvijas labā.
Latviešu strēlniekiem piemita apbrīnojams brīvības gars, kas ikdienā pietrūkst mums. Ar savu ticību un reāliem darbiem viņi paši radīja varoņstāstu par sevi, varoņstāstu par latviešu karavīru. Smelsimies spēkus strēlnieku varoņstāstos un atcerēsimies - kad latvietis ar plinti pie vaiga nogulstas uz savas zemes, aiz viņa dzīvo un elpo visa Latvija".
Andrejs Ence, Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs
Mārtiņš Mitenbergs, vēsturnieks, Latvijas Kara muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītājs
Leonīds Kalniņš, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants
Ziedu un svecīšu nolikšana pie pieminekļa
No kreisās: Mārtiņš Mitenbergs, vēsturnieks, Latvijas Kara muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītājs, Biruta Grīnfelde, Babītes Kultūrizglītības centra vadītāja, Ilze Rozenberga, Babītes vidusskolas direktore, Andrejs Ence, Mārupes novada pašvaldības domes priešsēdētājs
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija notika no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim. Latviešu strēlniekiem tika izvirzīts mērķis – Jelgavas un veiksmes gadījumā arī visas Zemgales atbrīvošana.
23. decembra naktī tumsas aizsegā speciāli sagatavotas strēlnieku vienības vācu dzeloņstiepļu aizsprostos izgrieza ejas, pa kurām uzbrukumā devās galvenie spēki. Straujā triecienā strēlnieki ieņēma vācu ierakumus. Vācu fronte bija pārrauta, taču tālākais uzbrukums apsīka, jo krievu virspavēlniecība nebija sagatavojusi papildspēkus.
25. decembrī sākās uzbrukums Ložmetējkalnam, kas bija visnocietinātākā vācu pozīcija Rīgas frontē. Ziemassvētku rītā 3. un 7. latviešu strēlnieku pulks un 53. Sibīrijas strēlnieku pulks, ciešot lielus zaudējumus, ieņēma Ložmetējkalna pozīcijas. Gūstā tika saņemti aptuveni 1000 vācu karavīru un iegūtas bagātīgas kara trofejas.
Ziemassvētku kaujās piedalījās visi latviešu strēlnieku pulki un cieta milzīgus zaudējumus. Tika nogalināti aptuveni 9000 kareivji.
Antiņu kapsēta
Atrašanās vieta: Babītes pagasts (Rīgas - Liepājas šoseja, norāde „Rubeņi”, tālāk līdz norādei ceļa labajā pusē). Koordinātas: 56.882444, 23.747954.
2001. gada 27. augustā šī apbedījumu vieta zemesgrāmatā ierakstīta ar nosaukumu Antiņu kapi. Šeit atrodas Latviešu strēlnieku kapi (rakstiskos avotos kapi dēvēti arī par Tīreļu kapiem), kuros guldīti 3800 Ziemassvētku kaujās kritušie strēlnieki. Vietā, kur apglabāja pirmos 105 kritušos, 1925. gadā atklāts pēc arhitekta Eižena Laubes projekta darinātais obelisks. Stendā pieejama informācija par šeit notikušajām kaujām un to norisi. Te ir arī norādes uz latviešu strēlnieku zemnīcām un ierakumiem. Brīvā dabā iespējams aplūkot (un iespējams pat izjust) Latvijas vēstures posma atspulgu. Iespēja piebraukt ar automašīnu.