Barikāžu laiks - rakstot un domājot par šo laiku pirms 32 gadiem, nāk prātā vārdi - tas bija neparasts garīgā pacēluma laiks Latvijai un tās tautai, iespējams, pats lielākais, pats masveidīgākais latviešu tautas vēsturē. Un vēl. Barikādes ir mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas simbols. Mēs parādījām pasaulei, ka tādas mazas valsts, mazas tautas iedzīvotājiem ir savas tiesības, sava vieta lielajā kartē.
 |
“Tēvija! Pacel acis un raugies - tavi ļaudis stāv cieši ap tavu karogu!” (L. Breikšs)
Katram cilvēkam – gan tiem, kuri bija Rīgā, gan mājāspalicējiem - bija tikai viena doma – brīva Latvija. Barikāžu laikā Rīgas ielās smaržoja pēc piparmētru tējas, skanēja mūsu tautas dziesmas, gaisā bija cilvēciska mīlestība.
Politiskā situācija bija sarežģīta, un to vēl traģiskāku vērsa notikumi pie Viļņas TV, kur notika mierīgo demonstrantu apšaušana. Pēc tam traģiskie notikumi uz Vecmīlgrāvja tilta. Pirmais upuris - Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.
Mārupes pagastā barikāžu piemiņas pasākumi sākās 16. janvārī ar piemiņas brīdi Mārupes kapos, kur, blakus tētim un mammai, atdusas R. Mūrnieks.
Robertu Mūrnieku Rīgas omonieši sašāva 1991. gada 16. janvārī uzbrukuma laikā barikādēs pie Vecmīlgrāvja tilta. Tajā pašā dienā Rīgas 1. slimnīcā viņa sirds pārstāja pukstēt. R. Mūrnieka bēres 1991. gada 19. janvārī pārvērtās par tautas manifestāciju, un uz bērēm ieradās tūkstošiem ļaužu. Piemiņas pasākumā piedalījās politiķis, kādreizējais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks, 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības prezidents Renārs Zaļais, 1991. gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrības valdes priekšsēdētājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Ozols, Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš, deputāti Jānis Lagzdkalns, Ira Dūduma un citi pašvaldības pārstāvji, R. Mūrnieka māsa Rita Golobokova, Mārupes Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Lagzdkalns, jaunieši no Mārupes Valsts ģimnāzijas un citi.
Atzīmējot 32 gadus kopš vēsturiskajiem 1991. gada janvāra notikumiem, 20. janvārī Mārupes Kultūras nama iekšpagalmā pie ugunskuriem, baudot Mārupes mūzikas un mākslas skolas orķestra priekšnesumus un režisora Viestura Kairiša filmu “Janvāris” par barikāžu laika jaunajiem kinomotogrāfistiem, patriotiskā gaisotnē aizvadīts viens no barikāžu atceres pasākumiem novadā. Pasākumā, atceroties mūsu valsts vēsturiskos notikumus, iedzīvotājus un viesus ar uzmundrinošiem vārdiem, atmiņu stāstiem un siltu tēju sagaidīja Mārupes Kultūras nama saime un pašvaldības vadības pārstāvji.
Savukārt, 21. janvāra vakarā Mārupes Kultūras namā noticis ikgadējais 1991. gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrības sarīkojums, kur barikāžu dalībnieki un viesi kavējās atmiņās un baudīja komponista Māra Lasmaņa klavierspēli, Ingunas Kalniņas solo performances un dzejas lasījumus. Pasākumu bagātināja Mārupes novada Kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Mārupieši” dejas, bet kā pārsteigums visiem klātesošajiem bija viesu - Lietuvas bruņoto spēku vīru kora priekšnesumi. Kā vēsta vēstures lappuses, 1991. gada janvārī tieši mārupieši bija pirmie, kuri ieradušies Doma laukumā uz barikādēm. Sardzē stājās simtiem mārupiešu un smagā tehnika. Zaķusalā ieradās 20 Mārupes mednieki ar bisēm. Tas ir mūsu visu pienākums atcerēties mūsu vēsturi un godāt cilvēkus, kuri cīnījušies par mūsu neatkarību un brīvību. Tikai tā mēs varam novērtēt to, kas mums ir šobrīd, mūsu neatkarības cenu un tās trauslumu. Saglabājam cilvēcību, rūpējamies par saviem tuvākajiem un mūsu valsti!
Barikāžu laiks mūs vienoja – gan lielus, gan mazus. Bija pārvarētas bailes un iegūta drosme, atgūta ticība un cerība. Arī šodien, ne mazāk, mums visiem būtu nepieciešama barikāžu laika vienotība un cilvēcība. Arī palīdzība viens otram, arī palīdzība Ukrainas tautai!
Un vēlreiz paldies mārupietim Anatolijam Gorbunovam par drosmi, toreiz - pirms 32 gadiem, pieņemt lēmumus. Paldies mārupiešiem - tiem, kuri bija uz barikādēm!
Ira Dūduma, Mārupes Kultūras nama vadītāja