14.jūnijs šogad Latvijā tika atzīmēts, gan individuāli apmeklējot deportāciju upuru piemiņas vietas, gan visiem kopā iesaistoties dažādos tiešsaistes pasākumos. Pieminot 80. gadadienu kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas un godinot Latvijas iedzīvotājus, kas tika izsūtīti, vienlaikus visos Latvijas novados un pagastos notika Vārdu lasīšanas ceremonija, un piemiņas brīži bija vērojami vienotā Latvijas tīmeklī.
Mārupes Kultūras namā tiešraides video kultūras nama vadītāja Ira Dūduma nolasīja 1941.gadā izsūtīto Mārupes novada iedzīvotāju vārdus. Kopumā no Mārupes novada tika izsūtīti 13 iedzīvotāji – Mārtiņš Tiltiņš (Mārtiņa dēls), Indriķis Tiltiņš, Anna Amilda Tiltiņa, Dora Lilija Tiltiņa, Konstance Tiltiņa, Mārtiņš Tiltiņš (Miķeļa dēls), Alīda Liepiņa, Pēteris Liepiņš, Anna Mizone, Juris Mizons, Jānis Rozenbergs, Minna Rozenberga un Eduards Langmanis.
Lasījums no katras pašvaldības tika straumēts reāllaikā platformās www.lsm.lv un www.lnb.lv, kur šobrīd jau pieejama digitāla Latvijas karte ar apkopotām saitēm uz tiešraidēm no pasākumiem pašvaldībās. Šajā kartē ievietoti arī piemiņas pasākumu videomateriāli, kā arī dati par deportētajiem, lai veidotu un attīstītu publiski pieejamu tiešsaistes platformu, kas vizualizē deportācijas Latvijā, palīdzot aptvert apmēru un sekas, parādot statistiku un vienlaikus ļaujot izsekot individuāliem izvesto cilvēku stāstiem. Piemiņas pasākumu rīkoja Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, ekspertiem no Latvijas Nacionālā arhīva, “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” un sabiedriskajiem medijiem.
Mārupes pašvaldības vadība un Mārupes Politiski represēto biedrības pārstāvji 14.jūnijā nolika ziedus pie pieminekļa totalitāro režīmu upuru piemiņai Mārupes kapos. Pieminot deportētos, domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs uzsvēra: “Mēs nedrīkstam aizmirst mūsu tautas vēstures traģiskos notikumus, laiku, kad uz Sibīriju izveda tūkstošiem Latvijas ģimeņu. Izsūtītie iedzīvotāji nav vienkārši skaitlis, bet konkrēti cilvēki - mūsu mātes, tēvi, vectēvi un vecāsmātes, katrs ar savu stāstu un likteni. Mūsu pienākums ir par viņiem stāstīt saviem bērniem un mazbērniem, lai viņi netiktu aizmirsti. Būsim vienoti savā garā un tautas apziņā, lai mēs spētu vienotu nosargāt mūsu Latviju, mūsu dzimteni – vietu, kur vienmēr atgriezties.”
Mārupes novadā no deportētajiem dzīvi palikuši vairs tikai divi – Andis Ploks, kurš tolaik izsūtīts no Lejaciema (Gulbenes apriņķa), un Ilze Krūmiņa, kuras ģimene izsūtīta no Valkas apriņķa. Andis Ploks, atceroties piedzīvotos likteņa pavērsienus, saka: “Visu, kas ir piedzīvots un izsāpēts, var saprast, bet piedot un aizmirst nevar. Šobrīd mēs dzīvojam Latvijā, savā dzimtenē, runājam latviešu valodā, tāpēc priecāsimies par to, kas mums ir, nevis bēdāsimies par to, kā mums nav.” Mārupieti Ilzi Krūmiņu skumdina gan valsts, gan apkārtējo attieksme pret represētajiem: “Ir pienākusi lielā sēru diena, 14.jūnijs, kad mēs ejam nolikt ziedus un svecītes piemiņas vietās un atceramies tos, ar kuriem mums tikšanās būs iespējama jau vairs tikai mūžībā. Tomēr man joprojām ir viens liels jautājums – kāpēc? Jau pagājuši tik daudzi gadi, kopš Latvija nes savu brīvvalsts vārdu, bet drausmīgie kara un pēckara noziegumi joprojām nav sodīti. Kāpēc tā?”
Pieminot no Babītes un Salas pagasta deportētos, tiešsaistes pasākumā, kas tika pārraidīts no Salas pagasta “Vietvalžiem”, Jūrmalas teātra aktieris Ģirts Alsters nolasīja 28 personu vārdus: Ilga Steķe, Amanda Steķe, Mārtiņš Steķis, Matilde Steķe, Dzintra Magone, Imants Magone, Valdis Magone, Mirdza Magone, Alvīne Erna Magone, Jānis Magone, Anna Paulīne Mekša, Lilita Straupe, Ilga Straupe, Matilde Lūcija Straupe, Arnolds Straupe, Ede Emīlija Straupe, Jānis Straupe, Ede Siliņa, Pēteris Siliņš, Margarita Straupe, Jānis Aleksandrs Straupe, Miķelis Romis, Elizabete Rome, Anna Rome, Karlīne Jaunzema, Pēteris Jaunzems, Olga Balode un Ansis Balodis.
Tiešsaistes pasākuma norises vieta nebija izvēlēta nejauši – tieši šeit, agrākajā Salas pagasta nama pagalmā, pirms ceļa uz Sibīriju tika sapulcēti tie, kurus izsūtīja no Salas pagasta.
No “Vietvalžiem” pārraidīto lasījumu papildināja īpašs pirmatskaņojums Babītes Kultūrizglītības centra kora “Maska” izpildījumā – Vladimira Martinova skaņdarbs “Beatitudes” jaunās skaņās. Šis skaņdarbs ar Mateja evaņģēlija lūgšanu tekstu latviešu valodā tapis īpaši deportāciju atceres dienai “Vietvalžos”. Ideja par V. Martinova skaņdarba atskaņojumu ar tekstu latviešu valodā radās kora “Maska” diriģentam un mākslinieciskajam vadītājam Jānim Ozolam. “Šis ir viens no maniem pašiem mīļākajiem kormūzikas skaņdarbiem. Jau kādu laiku biju domājis par veidu, kā piešķirt šai dziesmai vēl papildu dimensiju un, pateicoties Babītes novada pašvaldības lūgumam, šķiet, izdevies radīt ko ļoti skaistu. Priecājos, ka latviešu valoda šim skaņdarbam piestāv. Komponistam ir izcili izdevies mūzikā ietērpt “gaišās skumjas”, tā ir tieši tā sajūta, ko jūtu, domājot par izsūtīšanām,” tā Jānis Ozols.
Pasākumu noslēdza Izstāžu zāles vadītājas Daces Ulpes stāstījums par 14. jūnija nozīmi Latvijas vēsturē. “Šogad aprit 80 gadi, kopš Baigais gads no Latvijas aizrāva cilvēkus, kuri gribēja to pašu, ko lielākā daļa no mums – dzīvot, strādāt, priecāties, redzēt, kā aug nākamās paaudzes, kas veidos arvien labāku, plaukstošāku un pārticīgāku valsti. Nosaucot vārdā katru, kurš tika izsūtīts uz Sibīriju šajā dienā, mēs apliecinām, ka Latvijas valsts turpinās un katram tās pilsonim ir nozīme, katrs ir svarīgs,” 1941. gada deportāciju ietekmi uz mūsu šodienu uzsvēra D. Ulpe.
Ierakstītie atceres pasākumi – lasījumi, kā arī kora “Maska” izpildītais skaņdarbs pieejami pašvaldības mājaslapā.
Informāciju apkopoja Uva Bērziņa un Lelde Drozdova-Auzāne, Mārupes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistes