Šogad aprit 79 gadi kopš vienas no melnākajām dienām Latvijas vēsturē, kad naktī no 13. uz 14.jūniju uz Sibīriju tika deportēti vairāk kā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
14.jūnijā Komunistiskā genocīdu upuru piemiņas dienā pie pieminekļa Mārupes kapos Mārupes novada pašvaldības vadība un represēto biedrības pārstāvji nolika ziedus, pieminot represijās cietušos.
“Mēs nedrīkstam aizmirst šos mūsu tautas liktenī ierakstītos traģiskos notikumus – masu deportācijas, kad tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotāju tika izsūtīti uz Sibīriju. Mēs šodien godinām izsūtītos un viņu ģimenes, un pieminam aizgājušos, apliecinot, ka viņu ciešanas nav bijušas veltīgas,” klātesošos uzrunāja domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.
Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941.gada 14.jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.
No Torņakalna stacijas 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās. Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē.