Turpinoties Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei lidostā Rīga, trešdien, 7.decembrī, Rail Baltica starptautiskās stacijas būvlaukumā iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Pasākums iezīmē būtiskas pārmaiņas būvlaukumā, būvniecības darbiem no zemes līmeņa pakāpeniski pārejot uz redzamākām aprisēm.
Šajā būvniecībai tradicionālajā un simboliskajā pasākumā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Rail Baltica projekta īstenotāji un partneri - satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Eiropas Dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, RB Rail valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, būvnieku apvienības B.S.L. Infra izpildkomitejas loceklis Haralds Gorress (Harald Gorres), būvniecības uzraugu Forma 2 valdes loceklis Edgars Krasņikovs, lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, pašvaldību pārstāvji - Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis, Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš.
Laika kapsulā tika ievietots vēstījums, būves pamatos simboliski iemūrējot liecības no šodienas un vērtības, ko projekta īstenotāji vēl nākotnes paaudzēm. Uzsverot Rail Baltica nacionālo nozīmi Latvijas attīstībai, kapsulā tika ielikts arī Latvijas karogs, tāpat Latvijas Bankas kolekcijas monēta "Augšup", Rail Baltica projektēšanas vadlīnijas, Ukrainas karogs, aero foto no būvdarbu sākšanas brīža 2021.gada vasarā un šī gada decembra.
Kapsula ievietota vienā no estakādes balstiem, kas turēs virs autoceļa paceltu sliežu ceļu. Arī dzelzceļa stacijas pamati un bagāžas tunelis uz nākotnes lidostas Rīga termināli ir aktīvā darbu procesā un būs galvenās darba prioritātes 2023.gadam.
Pie lidostas top pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, paredzēts gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Pati stacijas ēka iespaidīgi pacelsies virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva.
Šī Rail Baltica posma izbūves gaitā tiks izveidots arī potenciālais savienojums kravu parka attīstībai nākotnē. Rail Baltica dos attīstības impulsu Latvijai kopumā, tostarp lidostai, kura kontekstā ar gaidāmo Rail Baltica staciju un trasi, izstrādājusi vērienīgu attīstības stratēģiju savai teritorijai.
Vispirms tiek būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Kā nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide, iekšējā apdare un labiekārtošana. Pēc tam sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve un sliežu būvniecība.
Plānots, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu nokļūt stacijā un lidostā pasažieri varēs ne tikai ar Rail Baltica starptautisko ātrvilcienu, bet arī ar regulāri kursējošu reģionālās satiksmes vilcienu. Ik pēc 15 minūtēm plānots nodrošināt dzelzceļa satiksmi ar ērtām pārsēšanās vietām, savienojot lidostu ar citām reģionālajām stacijām un Rīgas centru.
Rail Baltica dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūves pasūtītājs ir Eiropas Dzelzceļa līnijas, būvnieks - pilnsabiedrība B.S.L. Infra. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi - ceļu būves firma SIA Binders un viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā, kas specializējies daudzfunkcionālu objektu būvniecībā, AS LNK Industries.
Būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja - trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) - projektu.
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu - Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Informācija: Linda Pastare, Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un ieinteresēto pušu vadītāja
Publicitātes foto: SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas